IT es nonācu organiski, kad pēc studijām atgriezos Latvijā un meklēju darbu, bez tieša nodoma strādāt tieši IT nozarē. Tā kā daudzus gadus esmu bijusi ‘otrā pusē’ un strādājusi ar programmētājiem, nolēmu pati par tādu kļūt, jo man patīk risināt dažādas problēmas, meklēt labākos risinājumus un nepārtraukti apgūt jaunas lietas, būt atbidīgai par savu uzdevumu un uzreiz redzēt rezultātu.
IT jomā kā tādā, mani pārsteidza tas, ka mums kā lietotājiem nav ne mazākās nojausmas par to, cik kompleksas sistēmas ir apakšā tam, ko ikdienā lietojam kā pašsaprotamu - sākot no dažādām aplikācijām, bezkontakta norēķinu kartēm, līdz pat IoT un mākslīgajam intelektam. Lielākās grūtības sākot strādāt IT nozarē bija tad, kad ar 0 zināšanām gan par IT nozari, gan pārdošanu, gan konkrētās jomas specifiku mēneša laikā bija jāapgūst pietiekami daudz, lai no kolēģes varētu pārņemt reģiona klientus un spētu ar tiem turpināt iepriekšējo sadarbību.
Kā programmētāja es varu teikt, ka šis ir IT lauciņš, kas neļauj prātam novecot. Ik dienu ir jāmācās jaunas lietas - esi iesācējs, vai pieredzes bagāts. Ja gribas augt, attīstīties un iet līdzi laikam, tad jāapbruņojas ar domu, ka būsi mūžīgais students. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šī nozare man šķiet pievilcīga. Mani primārie pienākumi kā programmētājai, ir nodrošināt to, ka funkcionalitātes un uzlabojumi, ko klients ir iecerējis, darbojas un izskatās atbilstoši prasībām. Ir jāuzņemas atbildība ne tikai pret klientu, bet arī pret kolēģiem, jo kodam ir jābūt atbilstošam labākajām praksēm un standartiem, tam jābūt viegli saprotamam, lai kāds cits, kam nāktos strādāt ar manu kodu, bez problēmām varētu to saprast un veikt savas izmaiņas.
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka IT nozare ir ārkārtīgi plaša un iespējām bagāta. Manuprāt, ikvienam ir iespēja atrast to jomu vai specifiku, kurā iespējams realizēt savus talantus. Un tai nav jābūt programmēšanai, lai varētu teikt, ka “es strādāju IT!”.