Sveiki, mani sauc Ilona un es strādāju par Frontend programmētāju. Neilgi pēc 32ās dzimšanas dienas, es sāku analizēt sevi, savus sasniegumus un vēlmes. Uz to brīdi, man jau bija 8 gadu darba pieredze vadītājas amatā un maģistra grāds uzņēmējdarbībā. Ikdienā pildīju savus darba pienākumus, bet skaidri jutu, ka tas nav tas, ko vēlos darīt.
Sāku meklēt nozari/profesiju, kurā vēlētos darboties, apzinoties, ka būs jāmācās no jauna, būs jāsāk savs karjeras ceļš no nulles. Pievērsu uzmanību, ar ko labprāt nodarbojos esošajā amatā un kas tiek darīts ar sakostiem zobiem. Man vienmēr patika apgūt jaunās tehnoloģijas, parasti to darīju padziļināti un visādi centos tās pielietot darba ikdienā. Sagadīšanās pēc piedalījos web sistēmas un aplikācijas izstrādes procesā, komunicējot ar programmētajiem. Nonācu līdz lēmumam, ka programmēšana ir mans lauciņš, bet es nezināju ar ko sākt. Man palīdzēja kolēģes vīrs, kurš sniedza visas atbildes un tieši aprakstīja manas perspektīvas. Norādīja konkrētus scenārijus, kā nonākt līdz mērķim, man bija tikai jāizvēlas piemērotākais.
Tad es lecu - aizgāju no darba un uzsāku intensīvu apmācību kursu. Pusgads smaga darba, negulētas naktis, -10kg, asaras, bet ne mirkli nebija domas padoties, kad, manuprāt, grūtākais bija pārvarēts, sekoja otrs smagākais posms – darba meklējumi. Šim es noteikti nebiju gatava. 194 izsūtīti CV, 66% uzņēmumu vispār nesniedza atbildi, pat ne pieklājīgu atteikumu, bet 30% tie bija atteikumi. Katrs rīts sākās ar saņemšanos, jaunu atteikumu izlasīšanu un jaunu CV izsūtīšanu. Šajā posmā es biju gana tuvu sabrukumam un padošanās robežai. Bija ļoti vērtīgs apkārtējo atbalsts un ticība manām spējām. Es no visas sirds esmu pateicīga uzņēmumam, kas deva man šo iespēju. Uzsākot karjeru programmētājas amatā, joprojām apgūstu jaunas iemaņas un katra diena ir jaunu atklājumu bagāta. Es vēl nekad neesmu bijusi tik ļoti apmierināta ar savu dzīvi, kā tagad, strādājot par Frontend programmētāju.